5 padomi kā ietaupīt naudu ikdienā un sakrāt nākotnei
Vai bieži sev jautā: “Kā ietaupīt naudu un beidzot sākt veidot drošības spilvenu nākotnei?” Daudzi piekritīs, ka ikdienas tēriņi bieži vien “apēd” lielāko daļu ienākumu, tāpēc naudas uzkrājumu veidošanu nākas atlikt. Tomēr arī ar nelielām izmaiņām savos paradumos iespējams ne tikai samazināt izdevumus, bet arī sākt sakrāt naudu svarīgām lietām – atvaļinājumam, bērnu vajadzībām vai pat neparedzētiem tēriņiem. Te der atcerēties seno teicienu: “Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi” jeb, pārveidojot mūsdienu versijā, sāc krāt kaut ar dažiem centiem, lai vēlāk nonāktu pie lielākas naudas summas. Šajā bloga rakstā atradīsi 5 praktiskus naudas krāšanas padomus, kas piemēroti gan ģimenēm, gan ikvienam, kurš vēlas gudrāk pārvaldīt savu ikmēneša budžetu.

Saturs
- 1. Budžeta plānošana. Kā ietaupīt naudu un sākt veidot uzkrājumus?
- 2. Ikdienas sīkie tēriņi. Kā tos atpazīt un ietaupīt vairāk?
- 3. Cenu salīdzināšana un atlaides, lai ietaupītu naudu
- 4. Taupīšanas padomi ģimenēm. Kā ietaupīt naudu jaunajam mācību gadam?
- 5. Kā ietaupīt naudu, nezaudējot dzīves kvalitāti
1. Budžeta plānošana. Kā ietaupīt naudu un sākt veidot uzkrājumus?
Ja jautāsi jebkuram finanšu speciālistam, kā ietaupīt naudu, gandrīz vienmēr pirmā atbilde būs: “Sāc ar budžeta plānošanu.” Bez skaidra pārskata par ienākumiem un izdevumiem ir gandrīz neiespējami sakrāt naudu. Budžeta plānošana palīdz saprast, kur paliek nauda un kādus tēriņus iespējams samazināt. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 23,3% no mājsaimniecību ikmēneša izdevumiem aizņem tieši pārtika un bezalkoholiskie dzērieni. Tā ir ievērojama daļa no mājsaimniecības līdzekļiem, tāpēc būtiski sekot līdzi, kā tieši šie līdzekļi tiek tērēti. Bieži vien, kad visu uzraksta uz papīra vai ievada lietotnē, atklājas, ka liela summa aiziet lietām, par kurām pat neaizdomājamies, piemēram, spontāniem pirkumiem, abonementiem, kurus reti izmanto vai saldumiem. Pēc tam izvērtē, kurus tēriņus vari samazināt un pieturies pie plānotā budžeta.
Vispirms atliec naudu uzkrājumam, un tikai tad tērē pārējo. Piemēram, 10% no algas ieliec atsevišķā krājkontā tajā pašā dienā, kad saņem ienākumus. Tas ir kā samaksāt vispirms sev pašam, nevis gaidīt, kas paliks pāri mēneša beigās. Ja ienākumi ir mazāki un 10% šķiet pārāk daudz, sāc ar 5% vai pat ar simbolisku summu, piemēram, dažiem eiro. Galvenais ir iemācīties ieradumu regulāri atlikt naudu, jo tieši ieradums ir tas, kas ilgtermiņā dod lielāko rezultātu. Šādā veidā tev katru mēnesi uzkrājas drošības spilvens, bet ikdienas dzīve turpinās bez lieliem ierobežojumiem.
2. Ikdienas sīkie tēriņi. Kā tos atpazīt un ietaupīt vairāk?
Ikdienā mums bieži šķiet, ka mazie pirkumi (kafija ceļā uz darbu, šokolādīte pie kafijas vai kāds cits neliels spontāns pirkums) nav nekas nozīmīgs. “Kas tad tur, tikai 2–3 eiro,” mēs domājam. Bet, ja šos izdevumus saskaita kopā visa mēneša vai gada griezumā, summa var būt pārsteidzoši liela. Kā atpazīt sīkos tēriņus?
- Seko līdzi izdevumiem nedēļas garumā. Pieraksti katru tēriņu, pat ja tas ir tikai 1 EUR. Nedēļas beigās pārskatot sarakstu, bieži vien parādās skaidrs priekšstats, cik daudz aiziet “mazajās lietās”.
- Ievies noteikumus. Piemēram, kafiju ārpus mājas pērku tikai piektdienās vai tikai tad, kad tiešām satiekos ar draugiem, nevis katru rītu. Ikrīta kafiju iespējams sagatavot arī mājās un paņemt līdzi ērtā termokrūzē. Tāpat der sekot līdzi arī tam, cik naudas iztērē dažādu dzērienu iegādē. Piemēram, nododot tukšās dzērienu pudeles depozīta pieņemšanas punktos, parēķini, cik pudeles esi nodevis un cik daudz naudas patiesībā esi tam iztērējis. Iespējams, izdevīgāk ir ūdeni uzpildīt atkārtoti uzpildāmā pudelē vai limonādi pagatavot mājās.
- Atšķir vajadzības no vēlmēm. Pirms katra pirkuma pajautā sev: “Vai man šis ir vajadzīgs, vai vienkārši gribas?” Ejot iepirkties, vienmēr ņem līdzi nepieciešamo produktu sarakstu un pieturies pie tā. Tas palīdzēs izvairīties no spontāniem pirkumiem.
Ģimenēs šis punkts ir īpaši svarīgs, jo bērni ļoti bieži vēlas “mazās lietas” – šokolādīti, rotaļlietu vai sulu pie kases. Ja vecāki rāda piemēru un paši atturas no nevajadzīgiem pirkumiem, arī bērni iemācās gudrāk rīkoties ar naudu. Tas kļūst ne tikai par ietaupījumu, bet arī par vērtīgu naudas audzināšanas pieredzi.
3. Cenu salīdzināšana un atlaides, lai ietaupītu naudu
Latvijā pārtikas un sadzīves preču cenas var ievērojami atšķirties gan starp dažādiem veikalu tīkliem, gan starp produkta akcijas cenām. Tieši tāpēc viens no efektīvākajiem taupīšanas padomiem ģimenēm ir iemācīties apzināti salīdzināt cenas un gudri izmantot atlaides. Pārtika un sadzīves preces bieži vien veido lielāko daļu ikmēneša budžeta. Pat 10–15% ietaupījums šajā kategorijā var nozīmēt desmitiem eiro katru mēnesi un simtiem eiro gada laikā. Šī nauda var kļūt par uzkrājumu, par papildu drošību vai pat atvaļinājuma fondu.
Ja ģimene katru mēnesi pārtikai tērē 400 EUR, tad pat tikai 10% ietaupījums, apzināti izvēloties preces ar zemāku cenu vai akcijā, nozīmē 40 EUR mēnesī. Gada laikā tas jau ir 480 EUR. Taupīšanas padomi ģimenēm:
- izmantot veikalu lojalitātes kartes, kas bieži piedāvā papildu atlaides vai punktus nākamajiem pirkumiem,
- plānot ēdienkarti nedēļai, lai izvairītos no liekiem pirkumiem,
- salīdzināt cenas arī tiešsaistes veikalos, kur reizēm ir izdevīgi piedāvājumi, un pirkumus piegādā līdz mājām.
Gudri izmantojot akcijas un salīdzinot cenas, iespējams būtiski samazināt vienu no lielākajiem izdevumu posteņiem – pārtiku. Tas ir vienkāršs, bet ļoti efektīvs solis, kas ļauj labāk kontrolēt ikmēneša budžetu un atrast naudu arī uzkrājumiem.
4. Taupīšanas padomi ģimenēm. Kā ietaupīt naudu jaunajam mācību gadam?
Katra mācību gada sākums ģimenēm ar bērniem ir papildu finansiālais slogs, jo jāiegādājas gan jauns apģērbs, gan visi nepieciešamie materiāli mācību vielas apguvei. Turklāt, bērnam pieaugot, par neatņemamu mācību sastāvdaļu kļūst dators, tāpēc jaunā mācību gada pirkumi var sastādīt ievērojamu naudas summu. Tāpēc ir svarīgi laikus padomāt, kā ietaupīt naudu un izvairīties no stresa.
Pirmais un pats vienkāršākais solis – iziet cauri iepriekšējā gada mantām.
Skolas soma bieži vien kalpo vairāk nekā vienu gadu, ja to pareizi kopj. To var iztīrīt, salabot rāvējslēdzēju vai nomainīt nolietotu detaļu, un tā atkal izskatīsies gandrīz kā jauna. Arī kancelejas preces, piemēram, lineāli, šķēres, flomāsteri vai pat burtnīcu kaudzīte, bieži vien paliek pāri no iepriekšējā mācību gada un tos var izmantot arī nākamajā.
Apmainies ar citām ģimenēm.
Iespējams, draugu vai paziņo lokā arī ir ģimenes ar bērniem dažādos vecumos un ir iespēja samainīties ar vēl labām un kvalitatīvām lietām, no kurām citi bērni jau izauguši. Taupīšanas padomi ģimenēm bieži vien balstās uz kopienas atbalstu. Ģimenes, kurās bērni aug dažādās klasēs, var apmainīties ar:
- bērnu apģērbu,
- sporta apaviem,
- mācību piederumiem.
Tas ir gan ekonomiski, gan draudzīgi videi.
Gatavojies mācību gadam jau laikus.
Ir visai likumsakarīgi, ka īsi pirms jauna mācību gada dažādu skolas preču cenas kļūst lielākas. Daudzi vecāki par skolas lietām atceras tikai augustā, kad pieprasījums ir vislielākais un cenas augstākās. Ja skolai sāk sagatavoties jau vasaras sākumā, tad kancelejas preces un mugursomas bieži vien ir daudz lētākas.
Meklē kvalitatīvu, nevis tikai lētu.
Lai arī mērķis ir ietaupīt, vienmēr ir svarīgi padomāt arī par preču kvalitāti. Piemēram, lētāka soma var saplīst jau pēc dažiem mēnešiem, un būs jāpērk jauna. Ilgtermiņā tas izmaksās dārgāk nekā vienreiz iegādāties kvalitatīvāku somu, kas kalpos 2–3 gadus. Tas pats attiecas uz sporta apaviem un apģērbu.
5. Kā ietaupīt naudu, nezaudējot dzīves kvalitāti
Viens no biežākajiem maldiem, domājot par taupīšanu, ir pārliecība, ka tas nozīmē atteikties no visām dzīves baudām. Patiesībā taupīšana nav dzīves prieka ierobežošana, bet gan gudra izvēle atrast tādas alternatīvas, kas sniedz to pašu prieku, bet izmaksā krietni mazāk. Ja taupīšana balstās tikai uz atteikšanos, to ir grūti ilgstoši noturēt. Agrāk vai vēlāk parādās sajūta, ka dzīvē kaut kas pietrūkst, un cilvēks atgriežas pie vecajiem paradumiem. Taču, ja atrodam alternatīvas, kas saglabā prieku un vienlaikus ietaupa naudu, taupīšana kļūst par dzīvesveidu, kas neslīd atpakaļ. Dažas idejas, kā ietaupīt, bet neliegt sev izklaidi un prieku:
- Kino vakars mājās.
Kinoteātris četru cilvēku ģimenei var izmaksāt vairākus desmitus eiro. Tā vietā var sarīkot mājas kino vakaru. - Ceļojumi un atpūta.
Ne vienmēr ir jābrauc tālu un dārgi, lai noķertu ceļojuma sajūtu. Vietējais tūrisms Latvijā piedāvā daudz iespēju, piemēram, pārgājienus, dabas takas, Mājas kafejnīcu dienas, bezmaksas pasākumus utt. Salīdzinot ar ārzemju braucienu, kas var izmaksāt vairākus simtus eiro, dažādas aktivitātes tepat Latvijā var būt ievērojami lētākas, bet sniegs prieku un piedzīvojumu sajūtu. - Dāvanas.
Tā vietā, lai tērētu lielas summas, vari izgatavot paštaisītas dāvanas vai uzdāvināt pieredzi, piemēram, kopīgu laiku, ko cilvēki bieži novērtē vairāk nekā materiālas lietas.
Nav nepieciešams atteikties no lietām, kas sagādā prieku. Pietiek paskatīties uz tām citā rakursā un atrast alternatīvu, kas saglabā pozitīvās emocijas, bet izmaksā mazāk. Tieši šāda pieeja palīdz ilgtermiņā saprast, kā ietaupīt naudu, nezaudējot dzīves kvalitāti. Atceries, naudas taupīšana nav atteikšanās no dzīvesprieka, bet gan gudra izvēle. Jo agrāk sāksi, jo ātrāk pamanīsi, ka budžeta plānošana un apzināti lēmumi sniedz mieru un drošības sajūtu. Sāc ar mazām izmaiņām un drīz redzēsi, ka sakrāt naudu nav nemaz tik sarežģīti!