Kā ietaupīt naudu un veidot uzkrājumus?

Pirmais darbs bieži nāk ar sajūtu, ka beidzot esi “pieaudzis”. Tu pats pelni naudu, pats maksā rēķinus, pats pieņem lēmumus un pirmo reizi pa īstam saproti, ka neviens cits Tavā vietā to nedarīs. Tieši tajā brīdī arī ir vislabāk sākt plānos savu budžetu un likt pamatu veselīgiem finanšu ieradumiem. Labā ziņa – pat ja šis mirklis jau ir pagātnē, pievērsties labākiem finanšu ieradumiem un budžeta plānošanai var jebkurā dzīves posmā. Šajā rakstā apskatīsim labākos piemērus, kā plānot savu budžetu.

Pirmais budžets – vienkāršs, ne perfekts

Vārds “budžets” daudziem izraisa pretestību. Tas asociējas ar ierobežojumiem, skaitīšanu, atteikšanos no prieka un sajūtu, ka kāds kontrolē Tavu dzīvi. Taču patiesībā labs budžets nav par aizliegumiem, bet gan par skaidrību un brīvību. Prasmīga finanšu plānošana palīdz saprast, kur aiziet Tava nauda, un dod pārliecību, ka Tu vari atļauties gan ikdienas vajadzības, gan priekus, gan nākotnes drošību. Bez budžeta cilvēki bieži vien iztērē naudu impulsu vadīti un mēneša beigās nākas attapties pie tukša maka.

Viena no biežākajām kļūdām ir mēģināt izveidot ideālu budžetu jau pirmajā mēnesī. Sarežģītas tabulas, desmitiem kategoriju, perfekta kontrole. Rezultāts? Nogurums un atteikšanās jau pēc pāris nedēļām. Pirmais budžeta plāns nav par perfekciju. Tas ir par ieraduma veidošanu. Jo vienkāršāks budžets, jo lielāka iespēja, ka tu to tiešām izmantosi. Tev nav uzreiz jāzina katrs cents. Svarīgāk ir redzēt lielo bildi, piemēram, cik lieli ir Tavi ienākumi, izdevumi un cik vari atvēlēt uzkrājumiem.

50 / 30 / 20 princips budžeta plānošanā

Viens no populārākajiem un vieglāk saprotamajiem budžeta modeļiem ir 50 / 30 / 20 princips. Tas nozīmē, ka 50% no saviem ienākumiem Tu atvēli obligātajām izmaksām (rēķiniem, komunālajiem maksājumiem, pārtika utt.), 30% – izklaidei un sevis iepriecināšanai, 20% – uzkrājumiem. Šāds princips palīdz vienkārši, ērti un pārskatāmi pārvaldīt savus finanšu resursus. Svarīgi saprast, ka šis princips nav akmenī kalts un, iespējams, dzīvē var pienākt brīdis, kad procentuālais sadalījums šajā modelī ir jāpamaina. Tavs budžets drīkst mainīties atkarībā no dzīves posma, ienākumiem un prioritātēm. Galvenais vienmēr plānot un sekot līdzi izmaksām. Piemēram, ja Tavi ienākumi ir 2000 EUR, tad šis princips darbotos šādi:

Zelta likums: krāj vispirms, tērē pēc tam

Viens no svarīgākajiem ieradumiem finanšu dzīvē ir princips “vispirms samaksā sev”. Tas nozīmē, ka uzkrājumiem jau mēneša sākumā atvēli konkrētu naudas summu un pārskaiti to uz atsevišķu kontu. Ja uzkrājumiem novirzīsi tikai to, kas paliek kontā mēneša beigās, tad, iespējams, attapsies, ka iekrājumi neaug tik ātri, cik gribētos.

Dzīvo mazliet zem saviem ienākumiem

Viens no svarīgākajiem ieradumiem finansiāli stabilu un mierīgu cilvēku dzīvē ir spēja neiztērēt visu, ko viņi nopelna. Tas izklausās vienkārši, bet praksē tieši šeit daudzi paklūp. Ne tāpēc, ka alga būtu par mazu, bet tāpēc, ka līdz ar ienākumu pieaugumu automātiski aug arī izdevumi. Šo parādību bieži sauc par dzīvesveida inflāciju. Kad alga palielinās, šķiet loģiski uzreiz “pacelt līmeni” ar labāku dzīvokli, ērtāku auto, biežākiem pirkumiem, dārgākiem restorāniem utt. Katra atsevišķā izvēle šķiet pamatota un pelnīta. Problēma rodas tad, ja visi papildu ienākumi tiek pilnībā absorbēti jaunajos tēriņos. Rezultāts bieži ir paradoksāls – cilvēks pelna vairāk nekā agrāk, bet sajūta paliek tā pati. Stress par naudu nepazūd, uzkrājumu nav, un dzīve joprojām rit no algas līdz algai. Atšķiras tikai summas, nevis brīvības līmenis.

3 finanšu ieradumi, kas ļaus nepārtērēties

Lielākā daļa cilvēku pārtērē savu budžetu nevis tāpēc, ka būtu bezatbildīgi vai neapdomīgi, bet gan tāpēc, ka ikdienā pieņemam pārāk daudz sīku lēmumu, par kuriem nedomājam. Kafija šeit, piegāde mājās tur, spontāns pirkums “tikai šoreiz”. Katrs atsevišķi šķiet nekaitīgs, bet mēneša beigās tie veido pamatīgu caurumu budžetā. Lai budžets patiešām strādātu pašu cilvēku labā, nepietiek tikai ar labiem nodomiem. Ir vajadzīgi konkrēti ieradumi, kas ikdienā palīdz noturēties rāmjos arī tad, kad gribas sevi palutināt.

Padari budžeta ievērošanu pēc iespējas automātisku.

Cilvēka gribasspēks nav neizsmeļams resurss, tāpēc paļauties tikai uz “es centīšos netērēt” parasti nestrādā. Daudz efektīvāk ir izveidot sistēmu, kurā lēmumi tiek pieņemti Tavā vietā. Ja uzkrājumu summa tiek pārskaitīta automātiski uzreiz pēc algas saņemšanas, šī nauda vairs nepiedalās ikdienas izvēlēs. Tā vienkārši neeksistē kā brīvi tērējams resurss. Līdzīgi darbojas arī atsevišķs konts ikdienas tēriņiem. Tu redzi, cik daudz vari atļauties, un robežas kļūst skaidrākas bez pastāvīgas rēķināšanas.

Dod sev laiku starp vēlmi un pirkumu.

Liela daļa pārtērēšanās notiek impulsīvi un emociju ietekmē, noguruma brīžos vai kā atlīdzība par smagu dienu. Šādos brīžos pirkums šķiet pelnīts un nepieciešams. Taču, ja Tu sev ievies noteikumu nogaidīt vismaz 24 stundas pirms lielākiem vai neplānotiem pirkumiem, aina bieži mainās. Emocijas norimst, un Tu sāc domāt racionālāk. Ļoti bieži pēc šīs pauzes vēlme pazūd pati no sevis. Šis ieradums ne tikai palīdz ietaupīt naudu, bet arī māca apzināties, kas Tev patiešām ir svarīgs.

Regulāri atgriezies pie sava budžeta un pārskati to bez pašpārmetumiem.

Budžets nav statisks dokuments, tas ir dzīvs process. Ir pilnīgi normāli, ka kādā mēnesī izdevumi pārsniedz plānoto. Problēma rodas tikai tad, ja Tu no tā neko nemācies. Ja reizi mēnesī apsēdies un mierīgi paskaties, kur aizgāja nauda, Tu sāc pamanīt likumsakarības. Varbūt ēšana ārpus mājas aizņem daudz vairāk, nekā biji domājis. Varbūt abonementi klusām krājas fonā. Šī apzināšanās ļauj nevis sevi sodīt, bet pielāgot budžetu realitātei un padarīt to izpildāmu.

Ievērot budžetu nenozīmē dzīvot pastāvīgā kontrolē. Tas nozīmē radīt sev sistēmu, kas palīdz pieņemt labākus lēmumus bez lieka stresa. Kad šie ieradumi kļūst par ikdienas daļu, budžets pārstāj būt ierobežojums un kļūst par drošu rāmi, kurā vari dzīvot mierīgāk un pārliecinošāk. Finanšu dzīve nav par perfektiem skaitļiem vai stingriem noteikumiem. Tā ir par izvēlēm, kuras Tu pieņem atkārtoti. Jo agrāk Tu sāc rīkoties apzināti, jo mazāk stresa un vairāk brīvības būs nākotnē.