Kā plānot budžetu ar ierobežotiem ienākumiem?

Ko darīt, ja līdz algai ir vēl nedēļa, bet tieši tagad ir saplīsusi veļasmašīna, automašīna vai uzradušies kādi citi neparedzēti izdevumi? Šādā situācijā aizdevums var šķist vienkāršākais risinājums, tomēr no tā var izvairīties jau savlaicīgi veidojot finanšu rezerves neparedzētiem gadījumiem. Labā ziņa ir tā, ka arī ar ierobežotiem ienākumiem var veidot iekrājumus. Tas nenozīmē katru mēnesi atlikt lielu summu. Svarīgāk ir saprast, cik naudas patiešām vari atļauties novirzīt uzkrājumam, un padarīt šo summu par regulāru budžeta daļu.

Sāc ar vienkāršu budžeta aprēķinu

Pirmais solis ir noskaidrot, kā Tu tērē savus ienākumus. Ja ienākumi katru mēnesi ir atšķirīgi, drošāk budžetu veidot, balstoties uz mazāku vai konservatīvāku ienākumu līmeni, nevis kā piemēru ņemt ienākumu ziņā labāko mēnesi. Pēc tam pieraksti visus izdevumus. Vispirms fiksē obligātos maksājumus, piemēram, īri vai hipotekārā vai patēriņa kredīta maksājumus, komunālos maksājumus, elektrību, internetu, transportu, pārtiku un citus regulāros izdevumus. Pēc tam pievieno izdevumus, kas nav obligāti katru mēnesi, bet tomēr atkārtojas, piemēram, apdrošināšana, auto apkope, dāvanas, apģērbs vai bērnu izdevumi. Svarīgi ir ņemt vērā arī mazos pirkumus. Kafija, ēdiens līdzņemšanai, spontāni pirkumi internetā vai dažādi abonementi atsevišķi var šķist nenozīmīgi, taču mēneša beigās tie var veidot ievērojamu kopsummu.

Visvienkāršākā aprēķinu formula ir: Ienākumi – nepieciešamie izdevumi – citi izdevumi – nauda uzkrājumam = nauda brīviem tēriņiem.

Ja rezultāts ir negatīvs, vispirms jāmeklē, kur iespējams samazināt izdevumus vai palielināt ienākumus. Pārskati, vai kāda no izmaksu kategorijām tiešām ir nepieciešama. Iespējams, vari samazināt abonementu skaitu, auto vietā izmantot sabiedrisko transportu vai izvēlēties neiegādāties kafiju ārpus mājas. Pat vismazākajiem izdevumiem šeit var būt nozīme.

Ierobežotu ienākumu laikā vispirms veido finanšu rezervi

Ja naudas mēneša beigās paliek maz, var rasties sajūta, ka uzkrājumu veidošana nav iespējama. Taču tieši šādā situācijā pat neliela finanšu rezerve var būt īpaši nozīmīga. Piemēram, ja pēc visu nepieciešamo maksājumu veikšanas vari atlikt 30 eiro mēnesī, gada laikā tie ir 360 eiro. Ja vari atlikt 50 eiro, gada laikā izveidojas 600 eiro. Tas var nebūt pietiekami jebkuram neparedzētam izdevumam, taču tas jau ir sākums. Svarīgākais ir negaidīt brīdi, kad budžetā “kaut kas paliks pāri”. Uzkrājumu labāk iekļaut budžetā tāpat kā citus regulāros maksājumus. Saņemot algu, vispirms atliec ieplānoto summu atsevišķā kontā vai citā drošā vietā, nevis mēneša beigās mēģini sakrāt no tā, kas kontā palicis pāri. Šāda pieeja palīdz arī psiholoģiski, jo uzkrājums kļūst par konkrētu finanšu mērķi, nevis naudu, kuru var iztērēt, ja tā nejauši palikusi kontā.

Sadali uzkrājumus konkrētos mērķos

Kad budžetā izdodas atrast vietu uzkrājumam, nākamais jautājums ir: “Kam šo naudu krāt?” Ja visi uzkrājumi atrodas vienā kontā bez konkrēta mērķa, tos ir vieglāk iztērēt ikdienas vajadzībām. Tāpēc palīdz vienkārši sadalīt uzkrājumus pēc to nozīmes. Vispirms var veidot nelielu rezervi neparedzētiem izdevumiem. Kad tā izveidota, daļu no ikmēneša uzkrājuma var novirzīt paredzamiem, bet neregulāriem maksājumiem. Piemēram, ja zini, ka reizi gadā jāapmaksā auto apdrošināšana 300 eiro apmērā, nav nepieciešams šo summu meklēt budžetā vienā mēnesī. Atliekot 25 eiro mēnesī, gada laikā tai var sagatavoties pakāpeniski.

Līdzīgi var rīkoties ar citiem lielākiem izdevumiem, piemēram, dāvanām, atvaļinājumu, bērnu skolas vajadzībām, auto apkopi vai mājokļa remontu. Šādā veidā izdevumi, kas kalendārā ir paredzami, vairs nav pārsteigums budžetam. Šī pieeja ir īpaši noderīga cilvēkiem ar ierobežotiem ienākumiem, jo tā palīdz izvairīties no situācijas, kad viens lielāks maksājums izjauc visu mēneša budžetu.  Budžeta plānošana nav tikai jautājums par to, cik daudz naudas iztērēt šodien. Tā ir arī plānošana tam, kas būs jāmaksā pēc mēneša, pusgada vai gada. Jo vairāk šādu izdevumu izdodas paredzēt iepriekš, jo mazāka iespēja, ka to segšanai būs jāizmanto aizdevums.

Kā saprast, vai aizdevums vispār ir nepieciešams?

Pieņemsim, ka nepieciešams 600 eiro remonts. Pirms pieteikties aizdevumam, uzdod sev trīs jautājumus:

1. Vai šī ir steidzama un neatliekama situācija? Ja remontu iespējams atlikt, iespējams, izdevīgāk ir dažus mēnešus veidot uzkrājumu.
2. Cik ātri šo summu varu sakrāt? Ja vari atlikt 100 eiro mēnesī, 600 eiro nepieciešami seši mēneši. Ja situācija nav steidzama, tad vienmēr ir labāk pašam sakrāt nepieciešamo naudas summu.
3. Vai pēc aizdevuma maksājuma man katru mēnesi paliks pietiekami daudz naudas ikdienas izdevumiem un uzkrājumam?

Tieši pēdējais jautājums ir īpaši svarīgs. Kredīta pieejamība vēl nenozīmē, ka konkrētais aizdevums ir ērti iekļaujams Tavā budžetā. Aizņemšanās maksā naudu, tāpēc vienmēr ir ļoti rūpīgi jāizsver kredīta nepieciešamība un sava maksātspēja. Iespējams, vislabāk būs dažus mēnešus naudu iekrāt, nekā to aizņemties.

Piemērs, kā 100 eiro mēnesī var mainīt situāciju

Iedomāsimies cilvēku ar 1200 eiro ienākumiem mēnesī. Pēc īres, komunālajiem maksājumiem, pārtikas, transporta un citiem nepieciešamajiem izdevumiem viņam paliek 150 eiro. Cilvēks var šo summu iztērēt dažādos našķos, izklaidēs vai citās maznozīmīgās lietās, vai arī var šo summu (vai vismaz daļu no tās) katru mēnesi novirzīt iekrājumiem. Piemērs:

Ja katru mēnesi 100 eiro tiek novirzīti uzkrājumam un 50 eiro paliek brīvākiem tēriņiem, pēc sešiem mēnešiem uzkrājumā būs jau 600 eiro. Protams, dzīvē ne vienmēr iespējams katru mēnesi atlikt vienādu summu. Vienā mēnesī var būt lielāki izdevumi, citā – mazāki. Tāpēc svarīgākais nav perfekti ievērot konkrētu procentu vai summu, bet izveidot sistēmu, kas atbilst tieši Tavai situācijai. Ja šobrīd vari atlikt tikai 10, 20 vai 30 eiro, arī tas jau ir labs sākums.

Kad aizdevums tomēr var būt apsverams?

Brīdī, kad kontā pietrūkst naudas, aizdevums var šķist ātrākais risinājums. Tomēr pirms pieteikšanās vērts uz brīdi apstāties un saprast, ko tieši aizdevums atrisinās un kā tas var ietekmēt Tavu budžetu nākamajos mēnešos. Ja nauda nepieciešama vienreizējam, neparedzētam izdevumam, situācija ir viena. Ja aizdevums nepieciešams, lai katru mēnesi samaksātu par pārtiku, komunālajiem maksājumiem vai citiem ikdienas izdevumiem, tas jau liecina par to, ka pašreizējie ienākumi nesedz ikdienas budžetu. Šādā gadījumā jauns ikmēneša maksājums var tikai palielināt finansiālo slodzi. Turklāt vienmēr jāatceras, ka aizdevums maksā naudu, tāpēc rūpīgi jāapsver tā nepieciešamība un iespējas kredītu atmaksāt. Labs veids, kā to pārbaudīt, ir izveidot budžetu tā, it kā aizdevums jau būtu. Piemēram, ja aizdevuma ikmēneša maksājums būtu 80 eiro, nākamos divus vai trīs mēnešus pamēģini atlikt šos 80 eiro savā kontā. Ja to izdarīt ir grūti, aizdevuma maksājums, visticamāk, būtiski ietekmētu Tavu ikdienu. Savukārt, ja izdodas šo summu regulāri atlikt, tā vienlaikus var kļūt par uzkrājumu, nevis jaunu saistību.

Ja aizņemšanās tomēr ir nepieciešama, nevajadzētu vērtēt tikai reklāmā redzamo ikmēneša maksājumu. Jāskatās uz kopējo atmaksājamo summu, procentu likmi, līguma termiņu un citām ar aizdevumu saistītām izmaksām. Tāpat jāņem vērā jau esošie kredīti un citi regulārie maksājumi.

Labākais budžeta mērķis nav “iztikt līdz algai”

Finanšu plānošanas mērķim nevajadzētu būt tikai tam, lai katra mēneša beigās kontā būtu nulle. Daudz drošāka situācija ir tad, ja budžetā ir vieta arī uzkrājumam. Pat neliela summa laika gaitā kļūst par rezervi, kas ļauj neparedzētu izdevumu gadījumā saglabāt lielāku finansiālo stabilitāti. Tāpēc, ja šobrīd ienākumi ir ierobežoti, tad pieraksti visus izdevumus, atrod vietas, kur iespējams ietaupīt, un katru mēnesi automātiski novirzi uzkrājumam summu, ko vari atļauties. Sāc ar mazu soli jau šomēnes! Tieši šādi pakāpeniski veidojas finanšu drošības spilvens, kas nākotnē var palīdzēt aizdevuma vietā izmantot paša izveidotu rezervi.