Kā atpazīt krāpniecību un pasargāt sevi tiešsaistē?

Iedomājies, Tev kādā no saziņas lietotnēm uzraksta sen neredzēts draugs un saka, ka ir atradis lielisku veidu, kā nopelnīt naudu bez īpašas piepūles. Tev ir tikai jāiegulda 50 EUR, lai jau pēc mēneša saņemtu 200 EUR. Izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība, vai ne? Visticamāk, tā arī nav patiesība, bet gan krāpnieku izliktas lamatas. Dzīvē mēs nevaram izvairīties no krāpniekiem, taču mēs varam izvairīties no viņu slazdiem. Un jo vairāk dalāmies zināšanās un pieredzē, jo grūtāk viņiem ir apmānīt. Šajā rakstā mēs kopā iedziļināsimies tajā, kā atšķirt krāpnieku shēmas un izvairīties no tām.

Vai krāpnieki kļūst arvien gudrāki?

Pirms 10–15 gadiem krāpniecību atpazīt bija vienkārši. E-pastā redzējām rupjas gramatikas kļūdas, bieži tika pieminēti nereāli bagāti “Nigērijas prinči” vai laimētas loterijas, kurās nemaz nebijām piedalījušies. Daudzi par to pasmējās un izdzēsa šādus vēstījumus. Taču laiki ir mainījušies. Krāpnieki ir sapratuši, ka cilvēki jau ir informēti par populārākajām un vienkāršākajām krāpniecības shēmām, tāpēc izdomā aizvien jaunus veidus, kā izkrāpt no cilvēkiem naudu. Šobrīd krāpnieki izmanto jaunākos mākslīgā intelekta rīkus un psiholoģiskus paņēmienus, lai radītu iespaidu, ka piedāvājums ir īsts un cilvēki uzticētos.

Ko krāpnieki dara citādi nekā agrāk?

• Profesionālas mājaslapas. Tagad viltus lapas izskatās kā reālu uzņēmumu vietnes ar logotipiem, detalizētiem aprakstiem un pat SSL sertifikātu (“https://”). Agrāk pietika ar vienkāršu izskatu, bet šodien pat IT speciālistam reizēm jāielūkojas dziļāk, lai saprastu, ka lapa ir viltota. Mūsdienās samērā labas kvalitātes mājaslapas var izveidot ar mākslīgā intelekta palīdzību vien dažu minūšu laikā. Tāpēc noteikti kārtīgi pārbaudi konkrētas mājaslapas drošību un patiesumu pirms vadi tajā jebkādus savus datus.
• Zīmolu kopēšana. Krāpnieki izmanto reālus uzņēmumu nosaukumus un logotipus. Piemēram, nereti cilvēki saņem paziņojumus vai e-pasta vēstules no it kā savas bankas, pasta vai cita zināma uzņēmuma. Šādi e-pasti izskatās ļoti ticami un tajos bieži ir saite uz viltotu mājaslapu, kas vizuāli izskatās tieši tāpat kā īstā. Vienmēr pievērs uzmanību e-pasta adreses domēnam un nekad neklikšķini uz aizdomīgām saitēm.
• Viltus sociālo tīklu profili. Lai iegūtu cilvēku uzticamību un vieglāk tos uzvilinātu uz krāpnieciskām shēmām, ļaundari bieži izmanto arī sociālos medijus, kur izveido uzticama izskata viltus uzņēmumu profilus. Ja redzi neticami labu konkursu vai kādu citu pārāk labu piedāvājumu, esi uzmanīgs. Lai izskatītos uzticami, krāpnieki izveido profilus ar nopirktiem sekotājiem un nereti šajos profilos redzamas pārpublicētas ziņas no reāliem uzņēmumu profiliem, kas rada sajūtu, ka tas ir īsts profils.
• Dziļviltojumi jeb deepfake. Ar mākslīgā intelekta palīdzību iespējams izveidot video vai audio, kas gandrīz perfekti atdarina īsta cilvēka balsi vai seju. Ir bijuši gadījumi, kad uzņēmumu finanšu darbinieki saņem videozvanu it kā no sava vadītāja, kas “steidzami” prasa pārskaitīt naudu.

Līdzīgi kā cilvēki dodas uz savu darbu, lai godīgi strādātu un pelnītu iztiku, tāpat arī krāpnieki katru dienu strādā, lai uzlabotu savu krāpšanas tehniku un meistarīgi “apspēlētu” aizvien vairāk cilvēku. Rezultātā pat gudri, pieredzējuši cilvēki var kļūt par upuriem. Arī tad, ja Tev šķiet, ka ar Tevi tā nekad nenotiks, jebkurā gadījumā esi piesardzīgs, lai laikus atpazītu arī visprasmīgākās krāpšanas metodes.

Signāli, ka piedāvājums var būt krāpniecisks

Krāpnieki reti uzreiz “izliek visas kārtis uz galda”. Viņu mērķis ir radīt ilūziju, ka piedāvājums ir īsts, neatkārtojams un pieejams tikai noteiktu laiku. Tomēr, ja skatāmies uzmanīgāk, vienmēr var atrast sīkus signālus, kas atšķir reālu darījumu no slazda.

1. Pārāk labi, lai būtu patiesi. Solījumi par milzīgu peļņu bez riska vai īpaši piedāvājumi ar nereāli zemām cenām, piemēram, jauns auto “par puscenu”. Šie ir tikai daži no piemēriem. Atceries, ka katram finanšu darījumam ir izmaksas un riski. Ja kāds sola brīnumus, tas ir drošs signāls, ka piedāvājums nav reāls un no tā labāk turēties pa gabalu.
2. Neskaidra vai pretrunīga informācija. Noteikti pievērs uzmanību mājaslapai vai e-pastam, ja tajā iztrūkst kāda informācija, vai tā nesakrīt ar reālajiem datiem. Vienmēr vislabāk ir pašam ieiet atsevišķā interneta pārlūka lapā un ievadīt oficiālo uzņēmuma vai organizācijas mājaslapu, lai pārliecinātos par datu patiesumu. Noteikti neklikšķini uz saites, ja tāda arī ir iekļauta ziņā. Kā arī vienmēr var pārbaudīt uzņēmuma informāciju Uzņēmumu reģistrā.
3. Nepamatota prasība maksāt priekšapmaksu. Viena no klasiskākajām krāpšanas pazīmēm ir, kad no Tevis prasa samaksāt komisiju vai “apstrādes maksu” pirms pakalpojuma sniegšanas. Šādā situācijā var gadīties, ka samaksāsi priekšapmaksu, bet realitātē pakalpojumu nesaņemsi un par pakalpojumu sniedzēju vairs neko nekad nedzirdēsi. Tāpēc vienmēr rūpīgi pārliecinies par pakalpojuma sniedzēja vai pārdevēja patiesumu un nekad nemaksā priekšapmaksu bez līguma vai rakstiskas vienošanās.
4. Steiga un spiediens pieņemt lēmumu. Krāpnieki zina, ka cilvēki kļūst piesardzīgāki, ja viņiem ir laiks padomāt. Tāpēc viņi izmanto psiholoģisku spiedienu un mēģina raisīt steidzamības sajūtu. Piemēram:

• “Šis piedāvājums ir spēkā tikai šodien.”
• “Atbildi 10 minūšu laikā, citādi nauda tiks atdota citam.”
• “Ja neatbildēsi tūlīt, zaudēsi iespēju uz visiem laikiem.”

Reāli uzņēmumi nekad nepieprasa tūlītēju lēmumu. Viņi dod laiku pārdomām, dokumentu pārbaudei un jautājumiem. Steiga ir viens no drošākajiem signāliem, ka kaut kas nav “tīrs”.

Kā pasargāt sevi no krāpniekiem?

1. Vienmēr pārbaudi avotu.

Vienmēr visiem kaut nedaudz aizdomīgiem e-pastiem, sociālo mediju profiliem, neticamu piedāvājumu reklāmām un citiem komunikācijas materiāliem pārbaudi avota patiesumu. Vai ziņu saņēmi no reāla adresāta? Vai domēns ir pareizs? Vai sociālo mediju konts sakrīt ar to, kas norādīts konkrēta uzņēmuma mājaslapā? Esi rūpīgs un pārbaudi visu.

2. Neuzticies steigai.

Krāpnieki ir ļoti prasmīgi manipulatori un zina dažādas psiholoģiskās manipulācijas taktikas, lai panāktu savu mērķi. Viņi bieži rada steigu un ārkārtējas situācijas sajūtu, iebiedē un, ja neesi uzmanīgs, spēj apvārdot un pārliecināt par visdažādākajām lietām. Ja sarakstē vai telefona zvana laikā jūti, ka Tevi steidzina un liek lēmumu pieņemt nekavējoties, vienmēr pārtrauc sarunu un mierīgi padomā, vai tiešām sarunas partneris vēl Tev labu.

3. Droša komunikācija un tehnoloģijas.

Kur vien tas ir iespējams, izmanto divu faktoru autentifikāciju un vienmēr izvēlies garas un drošas paroles. Apmeklējot kādu mājaslapu, vienmēr pārliecinies, vai mājaslapas adreses sākumā ir “https”. Kā arī regulāri atjauno savas paroles un nekad neizmanto vienu un to pašu paroli vairākiem kontiem. Kā arī vienmēr seko citiem kiberdrošības padomiem no speciālistiem.

Mūsdienās attīstās ne tikai tehnoloģijas, bet arī krāpnieku un ļaundaru iespējas izkrāpt naudu vai datus. Aug arī krāpnieku radošums. Viņi vairs nav tikai “ēnu tēli” ar kļūdainiem e-pastiem, bet gan profesionāļi, kas izmanto psiholoģiju, mākslīgo intelektu un smalkus trikus, lai radītu ticamu ilūziju. Tomēr labā ziņa ir tāda, ka mēs neesam bezpalīdzīgi. Zināšanas un piesardzība ir spēcīgākie ieroči pret jebkuru krāpšanas mēģinājumu. Gan uzņēmums, gan privātpersona var sevi pasargāt, ja iemācāmies atpazīt brīdinājuma signālus. Noteikti ik pa laikam ieskaties arī Cert.lv publicētajā informācijā par aktualitātēm kiberdrošības jomā. Atceries, ka īstas iespējas vienmēr iztur pārbaudi. Uzticams uzņēmums neprasīs steigšus pieņemt lēmumu vai slēpt detaļas. Ja piedāvājums ir vērtīgs, tas būs vērtīgs arī rīt.