Kiberuzbrukumu novēršana – kā pasargāt sevi no krāpniekiem?

“Ar mani tas nekad nenotiks!” “Es esmu gudrāks par krāpniekiem!” “Man jau nav tik daudz naudas, lai mani apkrāptu!” Šīs ir tikai dažas no frāzēm, ko parasti nākas dzirdēt no cilvēkiem, kas iepazinušies ar kārtējo kiberdrošības un datu drošības informāciju vai ziņās izlasījuši informāciju par kārtējo krāpnieku upuri. Gluži kā sakāmvārdā teikts “Nelaime nenāk brēkdama” tā arī neviens nekad nebrīdina, ka cilvēks tūliņ tiks apkrāpts. Turklāt krāpnieki veic dažādus kiberuzbrukumus gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, tāpēc, lai nodrošinātu biznesa nepārtrauktību, arī uzņēmumiem ir jāizvērtē savi IT drošības riski un jāapmāca savi darbinieki. Bet kā novērst kiberuzbrukumus un pasargāt sevi un savu uzņēmumu? Aicinām iepazīties ar vairākiem vienkāršiem, bet noderīgiem padomiem.

Kas ir krāpnieki?

Nereti filmās krāpniekus attēlo kā cilvēkus, kas sēž tumšās telpās un aptumšotā datora ekrānā raksta šifrētas ziņas. Tomēr realitāte var būt pavisam citāda – krāpnieki gluži kā parasti biroja darbinieki iet uz savu darbu birojā vai zvanu centrā, un viņu ikdiena daudz neatšķiras no citu cilvēku ikdienas. Vienīgā atšķirība ir tā, ka krāpnieku darba specifika paredz nodarīt ļaunu un viņi savu produktivitāti mēra izkrāptās naudas apmērā. Krāpnieki bieži izmanto maldinošus piedāvājumus, lai iegūtu piekļuvi taviem personiskajiem datiem, finanšu informācijai vai pat datoriem un viedtālruņiem. Parasti šie ļaundari slēpjas aiz viltus vārdiem, identitātes, tālruņa numuriem un e-pastiem, tāpēc sākotnēji var šķist, ka ar tevi ir sazinājies īsts policijas, bankas vai kādas citas iestādes darbinieks. Šie cilvēki ir īpaši apmācīti, lai savu upuri iesaistītu sarunā, un prot prasmīgi manipulēt, lai cilvēki neapdomīgi izpaustu savus datus vai ļautu piekļūt savam bankas kontam.

Biežākās krāpnieku izmantotās metodes

Kiberdrošības eksperti katru dienu strādā pie tā, lai atklātu aizvien jaunas krāpšanas metodes un par tām informētu sabiedrību, tomēr arī krāpnieki katru dienu strādā, lai izdomātu aizvien jaunus veidus, kā piekļūt citu cilvēku naudai ar viltu. Zemāk esam apkopojuši un aicinām iepazīties ar šobrīd visbiežāk izmantotajām krāpnieku metodēm.

1. Maldinoši telefona zvani un/ vai SMS

Vai esi kādreiz saņēmis tālruņa zvanu vai SMS, kurā it kā policijas darbinieks, bankas pārstāvis vai kriptovalūtas investors informē tevi par it kā kaitnieciskām vai pat nelegālām darbībām ar tavu kontu? Absolūti lielākajā vairumā gadījumu tie ir krāpnieki, kas uzdodas par minēto iestāžu pārstāvjiem. Viņu mērķis nav tev palīdzēt, bet gan ar viltu piekļūt tavam bankas kontam vai izvilināt naudas pārskaitījumu uz savu kontu. Krāpnieki mēdz izmantot iegūtos personas datus, lai nozagtu tavu identitāti un veiktu arī citas nekrietnas darbības, piemēram, tavā vārdā paņemtu kredītu vai izmantotu tavu bankas kontu nelegālu naudas līdzekļu “atmazgāšanai”. Uzzini vairāk par identitātes zādzības riskiem esidross.lv apkopotajā informācijā.

Mūsdienās vairs nav līdz galam droši uzticēties arī zvanītāja balsij. Krāpnieki mēdz izmantot arī balss atdarināšanas programmas, kas var pārveidot krāpnieka balsi par jebkuru citu balsi, piemēram, darba kolēģu, ģimenes locekļa vai kādas sabiedrībā zināmas personas balsi. Tāpat krāpnieki mēdz slēpties zem citiem tālruņa numuriem. Tas nozīmē, ka tavā telefona ekrānā rādīsies, ka tev zvana kāda zināma persona vai iestāde, bet patiesībā aiz šī numura slēpsies krāpnieki.

Šo metodi krāpnieki izmanto arī dažādu uzņēmumu kiberuzbrukumos. Lai aizsargātu savu uzņēmumu no kiberuzbrukumiem un apmācītu darbiniekus par jaunākajām kiberdrošības tendencēm, aicinām aplūkot BDA iberdrošības kursus.

2. Pikšķerēšana jeb phishing

Papildu tālruņa zvaniem, krāpnieki mēdz izmantot arī e-pastu kā saziņas kanālu ar saviem potenciālajiem upuriem. Pikšķerēšana ir viena no izplatītākajām krāpšanas metodēm, kurā krāpnieki mēģina iegūt tavu sensitīvo informāciju, piemēram, bankas konta piekļuves datus, paroles u.c. privātu informāciju, kuru vēlāk var izmantot krāpnieciskiem nolūkiem. Šāda veida e-pasta vēstules izskatās līdzīgas oficiālu iestāžu izsūtītām vēstulēm un parasti iekļauj hipersaiti uz kādu citu interneta vietni. Savukārt konkrētā interneta vietne arī ir veidota līdzīgi tādai pašai oficiālai vietnei, piemēram, kurjera pakalpojumu uzņēmumam, bankai, policijas vietnei utt. Parasti šajās vietnēs ir īpaši izveidota vieta, lai cilvēks neko nenojaušot varētu ievadīt savus personas datus, paroles u.c. informāciju. Cilvēks domā, ka informāciju ievada uzticamā vietnē, bet patiesībā visi dati nonāk krāpnieku datubāzēs. Pēc tam šī informācija var tikt izmantota, lai izkrāptu naudu, cilvēkam nezinot paņemtu kredītu vai izmantotu bankas kontu nelegālu naudas līdzekļu legalizācijai.

3. “Īpaši izdevīgi” piedāvājumi un iespēja ātri nopelnīt

Ja redzi piedāvājumu īpaši izdevīgi iegādāties kādu lietu, kas parasti nav tik lēta, tad noteikti rūpīgi izpēti piedāvājumu, pirms ievadi savus datus vai veic pirkumu. Krāpnieki bieži izveido viltotas interneta vietnes vai reklāmas, kas piedāvā preces vai pakalpojumus ar ļoti pievilcīgām atlaidēm. Šādi piedāvājumi var ietvert dārgas tehnoloģijas, biļetes uz pasākumiem vai pat piedāvājumu ātri nopelnīt lielu naudas summu. Diemžēl, veicot maksājumu vai iesaistoties vieglas peļņas shēmās, tu nekad nesaņemsi solīto. Savukārt krāpnieki būs saņēmuši gan naudas pārskaitījumu no tevis, gan tavus datus. Tāpēc, lai novērstu kiberuzbrukumu, vienmēr rūpīgi izpēti interneta vietnes, kurās veic pirkumus vai plāno investēt savus naudas līdzekļus.

4. Psiholoģiskas manipulācijas

Krāpnieki ir prasmīgi manipulatori. Viņi prot izmantot dažādas psiholoģiskas manipulāciju tehnikas, lai pārliecinātu cilvēku veikt kādu darbību, atklātu privātu informāciju un nodotu savus sensitīvos datus. Tieši šīs taktikas dēļ, krāpnieku lamatās var nokļūt arī tie cilvēki, kas it kā zina visu par krāpnieku metodēm. Bieži vien ļaundari vieš steidzamību vai ārkārtas sajūtu, lai cilvēkam nebūtu laika apdomāties un izsvērt, vai tiešām ar viņu sazinās tā persona, par ko uzdodas. Cilvēks var pat sākotnēji nesaprast, ka ir apkrāpts un ar viņa datiem un bankas informāciju darbojas ļaundari. Tāpēc vienmēr mēģini saglabāt vēsu prātu un pat tad, ja kāds tevi steidzina, nepaļaujies šai manipulācijai. Esi vērīgs – jautā jautājumus un pārbaudi visu informāciju.

Kā pasargāt sevi no kiberuzbrukumiem?

• Neuzticies visiem zvanītājiem. Krāpnieki mēdz slēpties zem citu cilvēku un iestāžu telefona numuriem. Telefonā var uzrādīties viltus identitāte – kādas iestādes vai cilvēka tālruņa numurs, lai gan patiesībā zvana krāpnieki. Ja rodas aizdomas par zvanītāja identitāti, tad labāk pārtraukt sarunu un piezvanīt uz konkrēto iestādi, lai pārliecinātos par zvana patiesumu.
• Esi ļoti uzmanīgs – tas var novērst kiberuzbrukumu. Nekautrējies būt īpaši piesardzīgs vai aizdomīgs – tas var tevi paglābt no krāpnieku nagiem. Ja ar tevi sazinās kāda iestāde vai uzņēmums un liek rīkoties ātri, bez apdomāšanās un lūdz nosaukt vai atsūtīt personīgos datus, nekad to uzreiz nedari. Saglabā vēsu prātu, vienmēr uzdod papildu jautājumu vai pārtrauc saziņu ar krāpniekiem.
• Neļauj citiem rīkoties ar savu bankas kontu. Nereti krāpnieki uzdodas par bankas vai policijas darbiniekiem stāstot, ka ar tavu bankas kontu tiek veiktas nelegālas darbības, bet viņi var tev palīdzēt, ja iedosi piekļuvi. Nekad neļauj citiem piekļūt savam bankas kontam! Krāpnieki ir lieliski manipulatori un tev pat nezinot, var no tava konta noņemt naudu vai tavā vārdā paņemt kādu aizdevumu. Ja rodas aizdomas, ka ar tavu bankas kontu kaut kas nav kārtībā, tad sazinies ar savu banku, izmantojot iestādes mājaslapā norādīto oficiālo kontaktinformāciju.
• Krāpnieki ir lieliski manipulatori – neuzķeries! Nereti krāpnieki ir apguvuši visprofesionālākās manipulācijas metodes, tāpēc mēģini saglabāt vēsu prātu un neļauties provokācijām. Ja šķiet, ka ar Tevi sazinājies krāpnieks, pārtrauc telefona sarunu vai saziņu e-pastā, SMS. Noteikti nepakļaujies spiedienam, kaut ko darīt steidzami, jo notikusi ārkārtēja situācija.
• Izmanto drošas paroles un divu faktoru autentifikāciju. Viena no efektīvākajām metodēm, kā aizsargāt savus kontus, ir izmantot garas, grūti uzlaužamas un unikālas paroles katram pakalpojumam. Turklāt, iespējams, visefektīvākais veids, kā novērst piekļuvi taviem kontiem, ir aktivizēt divu faktoru autentifikāciju. Tā pieprasa papildu soli, piemēram, SMS kodu vai autentifikācijas lietotni, lai iegūtu piekļuvi kontam.
• Regulāri atjaunini ierīces un programmatūru. Daudzas krāpšanas un ļaunprātīgas programmas izmanto drošības caurumus, kas ir atrasti vecākajās ierīcēs un programmās. Lai pasargātu sevi, pārliecinies, ka visas ierīces un programmatūra ir atjauninātas ar jaunākajiem drošības atjauninājumiem.

Esi uzmanīgi sociālajos tīklos. Krāpnieki bieži izmanto sociālos tīklus, lai iegūtu piekļuvi cilvēku privātajiem datiem. Nepublicē pārāk daudz personiskas informācijas, piemēram, dzimšanas datumus, adreses u.c. privātu informāciju. Šie dati var tikt izmantoti, lai izveidotu viltus identitātes vai veiktu uzbrukumus.

Diemžēl krāpnieki nesnauž un izdomā aizvien jaunus un jaunus veidus, kā piemānīt cilvēkus un izkrāpt naudu vai datus. Tāpēc vienmēr esi modrs un uzticies tikai pārbaudītai informācijai.