Mans konts 
1858 
Mans konts Kas ir kiberdrošība un kāpēc tā ir svarīga?
Kiberdrošība ir dažādu darbību kopums, kas palīdz pasargāt mūsu ierīces, sistēmas un personīgos datus no krāpniekiem un citiem draudiem. Mūsdienās ir īpaši svarīgi rūpēties par savu drošību internetā, jo krāpnieki kļūst arvien viltīgāki. Viņi izmanto dažādas metodes, piemēram, viltotas lapas un pikšķerēšanas e-pastus, lai mēģinātu izvilināt Tavu personīgo informāciju. Bieži vien viņi izliekas par banku darbiniekiem, policistiem vai citām uzticamām personām, lai pārliecinātu Tevi atklāt savus datus. Šie cilvēki ir īsti manipulācijas meistari, tāpēc svarīgi vienmēr būt uzmanīgam un rūpīgi izvērtēt jebkuru aizdomīgu ziņu vai zvanu. Kiberdrošība Latvijā kļūst arvien aktuālāka, un, ja mēs zinām, kā pasargāt sevi, arī mūsu dati būs drošībā.
Krāpšanas veidi un kā no tiem izvairīties
Krāpnieciski tālruņa zvani
Vai Tev kādreiz ir piezvanījis kādas bankas darbinieks, policists vai pat kāds “veiksmīgs” kriptovalūtas investors, brīdinot par aizdomīgām darbībām Tavā kontā? Gandrīz droši varam teikt, ka visticamāk tie bija krāpnieki. Šo krāpnieku vienīgais mērķis ir izvilināt naudu vai piekļūt Taviem bankas datiem. Ja viņi tiek pie šiem datiem, sekas var būt nopietnas – viņi var paņemt kredītu Tavā vārdā vai pat izmantot Tavu bankas kontu naudas atmazgāšanai. Turklāt atpazīt krāpnieciskus zvanus kļūst aizvien sarežģītāk. Krāpnieki var slēpties aiz viltotiem tālruņa numuriem, tāpēc tālruņa ekrānā var parādīties, ka zvana banka vai kāda iestāde, bet patiesībā aiz tā slēpjas ļaundari.
Kā sevi pasargāt? Nekad neuzticies pilnīgi visiem zvanītājiem. Ja rodas aizdomas, ka piezvanījis krāpnieks, tad labāk uzreiz pārtraukt sarunu un neizpaust nekādus datus par sevi, internetā sameklē konkrētās iestādes (banka, policija u.c.) tālruņa numuru un pašam uz to piezvanīt, lai pārliecinātos, vai iepriekšējais zvans ir bijis patiess.
Pikšķerēšana jeb phishing
Viena no populārākajām krāpnieku izmantotajām metodēm ir pikšķerēšana, kur krāpnieki izsūta viltus e-pastus. Šādi e-pasti izskatās ļoti ticami – it kā tos būtu sūtījusi banka, kurjerdienests vai pat policija. Tajos bieži ir saite uz viltotu mājaslapu, kas vizuāli izskatās tieši tāpat kā īstā. Cilvēks, neko nenojaušot, ievada savus datus, domājot, ka atrodas oficiālā vietnē, bet patiesībā visa informācija nonāk krāpnieku rokās. Ar nozagtajiem datiem ļaundari var mēģināt izkrāpt naudu, noformēt kredītu cita cilvēka vārdā vai pat izmantot bankas kontu nelikumīgām darbībām.
Kā sevi pasargāt? Vienmēr pārbaudi sūtītāja adresi, neklikšķini uz aizdomīgām saitēm un rūpīgi izvērtē, kam Tu uztici savus datus!
Ļaunprogrammatūra un izspiedējprogrammatūra (vīrusi)
Ļaunprogrammatūra un izspiedējprogrammatūra jeb tautā saukti vienkārši par vīrusiem ir kā digitāli blēži, kas var radīt nopietnas sekas. Speciāli veidota krāpnieciska programmatūra var slepus iefiltrēties Tavā datorā vai telefonā, lai spiegotu, nozagtu datus vai pat pilnībā bloķētu ierīci. Pēc tam ļaundari var prasīt izpirkuma maksu, lai Tu varētu atgūt piekļuvi savai ierīcei un datiem. Visbiežāk šādi vīrusi nonāk ierīcēs, klikšķinot uz aizdomīgām saitēm, lejupielādējot nezināmu programmatūru vai pat caur it kā nevainīgiem e-pasta pielikumiem.
Kā sevi pasargāt? Nekad neklikšķini uz aizdomīgām saitēm vai neatver aizdomīgus failus. Vienmēr izmanto drošas paroles un divu faktoru autentifikāciju – tas sarežģīs ļaundaru mēģinājumu piekļūt konkrētai ierīcei, programmai vai kontam.
Psiholoģiskas manipulācijas
Krāpnieki ir prasmīgi manipulatori. Viņi prot izmantot dažādas psiholoģiskas manipulāciju tehnikas, lai pārliecinātu cilvēku veikt kādu darbību, atklātu privātu informāciju un nodotu savus sensitīvos datus. Tieši šīs taktikas dēļ, krāpnieku lamatās var nokļūt arī tie cilvēki, kas it kā zina visu par krāpnieku metodēm. Bieži vien ļaundari vieš steidzamību vai ārkārtas sajūtu, lai cilvēkam nebūtu laika apdomāties un izsvērt, vai tiešām ar viņu sazinās tā persona, par ko šis cilvēks uzdodas. Cilvēks var pat sākotnēji nesaprast, ka ir apkrāpts un ar viņa datiem darbojas ļaundari.
Kā sevi pasargāt? Vienmēr mēģini saglabāt vēsu prātu un pat tad, ja kāds Tevi steidzina, nepaļaujies šai manipulācijai. Esi vērīgs – jautā jautājumus un pārbaudi visu informāciju. Noteikti nepakļaujies spiedienam, kaut ko darīt steidzami, jo notikusi ārkārtēja situācija.
